OSTEOHONDROZE (OCD) / (LOCĪTAVU) “ČIPI”

2. jan. 2022, Nav komentāru

Osteohondroze ir samērā izplatīta attīstības slimība, kas skar zirgu locītavu skrimšļus un kaulus. Slimības klīniskas pazīmes tā izraisa līdz 25% no visiem zirgiem un to novēro visām zirgu šķirnēm.

Osteohondroze ir skrimšļu un kaulu fragmentu veidošanās locītavās, kas var palikt daļēji piestiprināti pie kaula, vai arī atlūzt un peldēt pa locītavu. Šie skrimšļa un kaula gabaliņi var izraisīt locītavu iekaisumu un laika gaitā arī artrīta attīstību.

OCD attīstību parasti izraisa vairāku faktoru kombinācija, kas darbojas kopā, tostarp:

• Ātra augšana un liels ķermeņa izmērs

• Uzturs: diēta ar ļoti augstu enerģijas saturu vai ar nesabalansētu minerālvielu sastāvu (piem. diēta ar zemu vara saturu)

• Ģenētiski faktori: OCD risks var būt daļēji iedzimts

• Hormonāli faktori: insulīna un vairogdziedzera hormonu nelīdzsvarotība

vēzīša locītavās).

Diagnostika:

Zirgiem ar locītavu pietūkumu un izteiktu klibumu, iespējams, ir nopietnāka problēma, un tā ir steidzami jāpārbauda. Ja zirgam ir pietūkusi locītava, tā ir jāizmeklē primārās aprūpes veterinārārstam, lai diagnosticētu osteohondrozi un izslēgtu citus cēloņus. Veterinārārsts, iespējams, vēlēsies veikt šādas pārbaudes:

• Klīniskā izmeklēšana (vispārēja zirga izmeklēšana, kas ietver sirdsdarbības un elpošanas frekvences noteikšanu, ķermeņa temperatūras mērījumu utt.)

• Klibuma diagnostika (zirga kustību novērtēšana, parasti pa cietu un mīkstu pamatu, aplī un pa taisnu līniju, fleksiju testi un, ja nepieciešams, diagnostiskie analgēzijas bloki)

• Rentgenoloģiska izmeklēšana

• Ultrasonogrāfiska izmeklēšana

Osteohondroze bieži skar vairākas locītavas, tāpēc ir ieteicams veikt arī citu biežāk skarto locītavu rentgenogrāfisku izmeklēšanu, pat, ja citās locītavās novēro nelielu pietūkumu vai tā nav vispār. Reizēm OCD fragmentu veido tikai skrimslis (bez kaula), un to nevar redzēt rentgenogrammā; šajos gadījumos var novērot tikai galvenā kaula defektu. Vecākiem zirgiem osteohondroze dažkārt tiek diagnosticēta nejauši, bez acīmredzamām klīniskām pazīmēm, piemēram, veicot pirms-pirkšanas vai pārdošanas rentgenoloģisko izmeklēšanu.

Ārstēšana:

Gadījumos, kad OCD fragmenti ietekmē zirga veselību, ieteicamā ārstēšanas metode ir patoloģisko kaulu un skrimšļu fragmentu ķirurģiska izņemšana. To, ir vai nav nepieciešams veikt operāciju, nosaka vairāki faktori – locītavas, kurās atrodas fragmenti, to skaits locītavā, zirga vecums un izmantošanas veids.

Profilakse:

Pareizi sabalansēta uztura nodrošināšana (ne tikai atšķirtiem un gadu veciem kumeļiem, bet arī un, iespējams, vēl svarīgāk grūsnām un laktējošām ķēvēm), kas satur atbilstošu vitamīnu, minerālvielu un mikroelementu līmeni.

Ir svarīgi novērst strauju jaunzirgu augšanas tempu, nevis to veicināt izbarojot lielos daudzumos spēkbarību kumeļiem un “gadiniekiem”.

Rakstu sagatavoja: Nauris Laizāns, Dana Laizāne.

©EquusAnima

Pleiropneimonija jeb Transporta slimība (Shipping fever)

13. okt. 2021, Nav komentāru

Pārvadājot zirgus ir jāpievērš uzmanība daudzām lietām - jāpasargā kājas, izmantojot dažādus transportēšanas kājsargus, jānodrošina siena tīkli, jāpārliecinās, ka zirgi ir droši nofiksēti, utt. Liela uzmanība ir jāpievērš arī tam, kā zirgs jūtās pārbrauciena laikā un sasniedzot galamērķi. Zirgiem ceļojot lielus attālumus pastāv risks saslimt ar pleiropneimoniju jeb transporta slimību (Shipping fever). Tā ir kombinēta infekcija, kura skar plaušas un pleirālo dobumu, bakteriālas infekcijas attīstības rezultātā.

Kāpēc attīstās Transporta slimība?

Zirgi ceļojot uzņem maz ūdeni, tādēļ pastāv risks, ka ceļojuma laikā tie tiek dehidratēti. Tā rezultātā tiek pavājināti plaušu aizsardzības mehānismi, kas palīdz attīrīt infekciozo materiālu, tā pat arī transportēšanas stress samzina imunitāti. Ventilācija transportlīdzeklī bieži vien ir nepietiekama, īpaši siltos laikapstākļos. Zirgs tiek pakļauts augstākai pakaišu, siena putekļu un alergēnu uzņemšanai. Viens no būtiskiem cēloņiem ir galvas pacelta pozīcija transportēšanas laikā, kas sekmē baktēriju uzkrāšanos apakšējos elpceļos.

Kā mazināt risku saslimšanai ar transporta slimību?

• Pirms ceļošanas jāpārliecinās, ka zirga veselības stāvoklis ir labs, jāizmēra temperatūra.

• Ceļojuma laikā zirgam nodrošināt iespēju nolaist galvu līdz zemei, kas sekmē gļotu izdalīšanos no elpceļiem. Ja nav iespējama zirga fiksācija garā pavadā, tad ieteicams veikt vairākas apstāšanās un piedāvāt zirgam ūdeni dzert no spaiņa, kas novietots uz zemes. Ja zirgs atsakās dzert, var piedāvāt nelielu porciju šķidru uzbriedināmo putru (Mash).

• Transportēšanas likā zirgam nodrošināt mērcētu sienu, kas samazinās siena putekļu uzņemšanu.

• Ja ir jāmēro garas distances un ārā ir augsta gaisa temperatūra , tad labāk braukt naktī, kad ir nedaudz vēsāks. Savukārt ziemā izvairīties no transportēšanas, ja gaisa temperatūra ir ļoti zema.

• Jāaprēķina ceļojuma ilgums. 8 - 10 stundas nav nekas neparasts zirga pārvadāšanai, bet jāapzinās, ka pat 6 stundas ir ilgs laiks zirgam atrodoties piekabē. Dodoties garos pārbraucienos ieteicams veikt apstāšanos un zirgus atpūtināt stallī.

Kādas ir raksturīgākās pazīmes saslimšanas gadījumā?

• Depresija, apetītes zudums

• Paaugstināta temperatūra (norma 37,5 – 38,3 C)

• Klepus

• Izdalījumi no deguna

• Nevēlēšanās pārvietoties

• Vieglas kolikas

Saslimšanas gadījumā nekavējoties jāsazinās ar veterinārārstu. Zirga atgriešanās sportā ir atkarīga no pleiropneimonijas smaguma pakāpes. Izdzīvošanas rādītāji svārstās no 30% - 90%, bet viss ir atkarīgs no agrīnas slimības diagnostikas.

Rakstu sagatavoja: Diāna Dadzīte

Fotogrāfija: Tiffany Van Halle. Fotogrāfijai ilustratīva nozīme.

BALSENES HEMIPLĒĢIJA / "Tonis" / "Rorer" /

1. sep. 2021, Nav komentāru

Balsenes hemiplēģija ir slimība, kas skar zirgu augšējos elpceļus, samazina gaisa plūsmu uz plaušām un var izraisīt slodzes neizturību.

Zirgi, kam ir šī slimība tiek saukti par “rūcējiem” (ang.v. “roarer”), jo slodzes laikā tiem novēro raksturīgu troksni elpojot, kas izklausās kā rūkšana.

Balsene (līdzīga struktūra kā cilvēkiem ādamābols) savieno deguna ejas ar traheju. To veido vairāki skrimšļi, kas ļauj gaisam ieplūst trahejā, novērš barības iekļūšanu trahejā rīšanas brīdī, un tas ir arī skaņas radītājorgāns.

Balsenes hemiplēģiju izraisa viena (retāk abu) balsenes skrimšļu paralīze, kas rodas sakarā ar inervācijas traucējumiem, kuru rezultāta atrofējas muskulis, kas kustina šos skrimšļus. 95% gadījumu ir skarts kreisās puses balsenes skrimslis.

Veselam zirgam balsenes skrimšļiem ieelpā atveroties, trahejā var nonākt maksimāla gaisa plūsma. Zirgiem, ko skar balsenes hemiplēģija, ir skrimšļa paralīze, kā rezultātā tas nevar pilnībā atvērties ieelpas laikā. Līdz ar to ir samazināta gaisa plūsma, kas nonāk trahejā un tālāk attiecīgi plaušās. Paralizētais skrimslis rada rūcošu skaņu ieelpas laikā un slodzes neizturību. Tā kā miera stāvoklī zirgam nepieciešams mazāks gaisa apjoms, rūcošo troksni novēro tikai pie slodzes, turklāt jo lielāka slodze, jo skaļāks parasti ir troksnis zirgam elpojot.

Balsenes hemiplēģiju novēro dažādu šķirņu zirgiem, biežāk liela auguma, vīrišķā dzimuma zirgiem.

Lai gan slimība neapdraud dzīvību, tomēr darba spējas ir pavājinātas un ir dažādas ķirurģiskas metodes, kas var uzlabot zirga dzīves kvalitāti un sniegumu sacensībās.

Klīniskās pazīmes:

· Parasti sāk novērot zirgiem no 3 – 7 gadu vecumam

· Slodzes neizturība, kas pakāpeniski pasliktinās mēnešu / gadu laikā

· Raksturīgs svilpjošs vai rūcošs troksnis slodzes laikā, parasti zirgam lēkšojot vai pie lielas fiziskas aktivitātes

· Var izmainīties zirga zviedziena skaņa

· Slodzes laikā trūkst elpa

Diagnostika:

Balsenes hemiplēģiju vērtē skalā no 1 – 4: 1 pakāpe – vesela balsene, bet 4 pakāpe ir pie pilnīgas skrimšļa paralīzes. Diagnoze tiek uzstādīta veicot endoskopisku izmeklēšanu stāvošam zirgam, kuras laikā tiek novērtēts balsenes izskats un funkcijas. Neskaidros gadījumos (biežāk pie 2 pakāpes hemiplēģijas) ir nepieciešama slodzes endoskopija, lai noteiktu diagnozi un izslēgtu citas patoloģijas, kas var izraisīt slodzes neizrturību un troksni elpojot.

Ārstēšana:

Ārstēšanas metode ir atkarīga no hemiplēģijas smaguma pakāpes, zirga šķirnes, vecuma un tā, kam zirgs tiek izmantots.

Ir 4 ārstēšanas opcijas:

1) Prostētiskā laringoplastija (angl. “tie-back surgery”)

Šī ir visbiežāk izmantotā ārstēšanas metode, un to var veikt zirgam esot guļošā pozīcijā vispārējā anestēzijā, vai stāvošam zirgam, izmantojot nomierinošus medikamentus. Paralizētais skrimslis tiek “atsiets” atpakaļ, atvērtā stāvoklī, caur grieziena vietu rīkles sānā. Materiāls, kas tiek izmantots skrimšļa “piesiešanai” darbojas kā “protēze” paralizētajam muskulim.

2) Ventrikulektomija +/- kordektomija

Balsenes kabatas sienas un balss saites tiek izgrieztas lai paplašinātu elpceļus - metodi var veikt vienu pašu, bet biežāk to veic kopā ar laringoplastiju. Šī procedūra (viena pati, bez laringoplastijas) var uzlabot darba spējas un samazināt elpošanas troksni zirgiem, kuriem ir zema līdz vidēja slodze. Procedūru veic guļošam zirgam caur griezienu apakšžoklī (laringotomija) vai stāvošam zirgam izmantojot lāzeri, ko ievada caur nāsi līdz balsenei ar endoskopa palīdzību. Laringotomijas griezuma vieta netiek aizšūta un dzīst kā vaļēja brūce. Ventrikulektomiju un kordektomiju ar lāzera palīdzību var veikt stāvošam zirgam un netiek veikts grieziens, tāpēc šī metode ir īpaši ieteicama smago šķirņu zirgiem, kam var būt grūtības piecelties pēc vispārējās anestēzijas.

3) Aritenoidektomija

Paralizētā skrimšļa nogriešana, kā rezultātā paplašinās ieeja trahejā. Šo operāciju iesaka zirgiem kam nedarbojas laringoplastija vai pēc tās attīstījusies infekcija skrimslī. Šai metodei ir lielāks komplikāciju risks un iespējamība, ka zirgs neatgriezīsies iepriekšējā sacensību līmenī, salīdzinot ar prostētisko laringoplastiju.

4) Neiromuskulārā nerva transplantēšana

Operācija, kas re-inervē muskuļus, kuri kontrolē aritenoīdā skrimšļa atvēršanos. Nervs (pirmais kakla nervs) tiek paņemts no kakla muskuļiem un ievietots muskulī, kurš inervē skrimsli. Labi kandidāti šai metodei ir jauni zirgi ar 3 pakāpes hemiplēģiju. Pēc re-inervācijas nuskuļa funkcija atgriežas 6 – 12 mēnešu laikā.

Post-operatīvais periods

Pēc-operācijas perioda garums var būt atšķirīgs, atkarībā no izmantotās ārstēšanas metodes. Parasti pēc operācijas 2 nedēļas zirgiem tiek nozīmēta atpūta boksā. Vidēji 5 – 7 dienas sistēmiski dod antibiotikas un pretiekaisuma līdzekļus, kā arī lokāli aerosola formā rīklē ievada pretiekaisuma zāles. Ja veikts griezums, var būt nepieciešams izņemt ādas šuves/skavas 14 dienas pēc operācijas.

Tālāk slodzes plānu nosaka ķirurgs, un tas ir atkarīgs no veiktās operācijas un balsenes hemiplegijas pakāpes. Parasti zirgi atgriežas iepriekšējā slodzē 8 – 12 nedēļas pēc operācijas.

Prostētiskā laringoplastija:

Pēcoperācijas atpūta pēc “atsiešanas” parasti ietver 30 dienas atpūtu boksā ar staigāšanu/ganīšanu pie rokas, kam seko neliela aploka aktivitāte vai viegla fiziska slodze 30 dienas. Pakāpeniska atgriešanās slodzē parasti ir atļauta 45–60 dienas pēc operācijas. Ir ļoti svarīgi nepieļaut zirga, kuram veikta laringoplastija, priekšlaicīga likšana slodzē, kamēr to nav ieteicis ķirurgs, jo tas var pastiprināt šuves kustību un līdz ar to traucēt pareizai sadzīšanai.

Ventrikulektomija +/- kordektomija / Aritenoidektomija:

Zirgiem, pēc laringotomijas, ķirurģiskā grieziena vieta jātīra divas reizes dienā. Pēcoperācijas atpūta boksā un nelielā aplokā parasti ir 30 dienas.

Neiromuskulārā nerva transplantēšana:

Parasti zirgiem pēc šīs operācijas iesaka 2- 3 nedēļas atpūtu boksā un 12 nedēļas atpūtu nelielā aplokā, pēc kā seko pakāpeniska atgriešanās slodzē.

Komplikācijas

Prostētiskā laringoplastija:

Komplikācijas novēro 10 – 50% zirgu, kas var būt klepus, barības aspirācija trahejā, kā rezultātā var attīstīties pneimonija, griezuma vietas infekcija, seroma (šķidruma sakrāšanās zem griezuma), protēzes infekcija vai saplīšana un nespēja noturēt skrimsli atvērtā pozīcijā.

Klepus ir visbiežāk novērotā komplikācija un parasti to novēro uzreiz pēc operācijas. Tikai 5 – 10 % gadījumu klepus ir paliekošs.

Ja plīst protēzes materiāls (piem. infekcijas dēļ), var veikt atkārtotu laringoplastiju, bet pastāv lielāks komplikāciju risks.

Ventrikulektomija +/- kordektomija:

Komplikācijas pēc šīs procedūras ir reti un laringotomijas vieta parasti labi sadzīst. Retos gadījumos veidojas granulomas (pārmērīgi rētaudi) balss saišu izgriešanas vietā. Šīs komplikācijas var novērst ar pretiekaisuma medikamentiem un / vai nogriežot rētaudus ķirurģiski vai ar lāzeri.

Aritenoidektomija:

Komplikācijas ir bieži un tās var būt klepus, apgrūtināta rīšana un aspirācijas pneimonija.

Neiromuskulārā nerva transplantēšana:

Komplikācijas ir minimālas, var būt seromas veidošanās, infekcijas un muskuļa re-inervācijas neatjaunošanās.

Prognoze

Prognoze ir atkarīga no zirga izmantošanas veida, sporta veida un līmeņa, kurā tam vēlams būt. Zirgiem, kam nepieciešama vislielākā gaisa plūsma (auļotājiem) 50 – 90% gadījumu operācija ir veiksmīga. Labāki rezultāti ir hobija līmeņa zirgiem un darba zirgiem, jo tiem ir zemākas prasības pēc gaisa, salīdzinoši ar auļotājiem.

Rakstu sagatavoja Dana Laizāne

UVEĪTS

1. sep. 2021, Nav komentāru

Kas ir uveīts?

Uveīts ir asinsvadu apvalka iekaisums. Acs sastāv no vairākiem slāņiem un asinsvadu apvalks ir viens no tiem. Pēc nosaukuma var noprast, ka tas ir bagātīgi apasiņots, tas sastāv no varavīksnenes, starenes un dzīslenes.

Uveīts zirgiem vienmēr ir bijusi un joprojām ir slimība, kura ietekmē zirgu industriju visā Eiropā, vidēji skarot 8 - 10% zirgu.

Kas to izraisa?

Uveīta cēloņu saraksts ir garš, tas var izveidoties sekundāri jebkādai acs traumai, kā arī citām sistēmātiskām saslimšanām. Infekciozie cēloņi var būt dažāda veida baktēriālas saslimšanas, biežāk sastopamā ir leptospiroze, arī dažādi vīrusi un parazitāras saslimšanas var attīstīt uveītu. Pat zoba vai naga absces var izraisīt uveītu, bet bieži vien cēloni nemaz nav iespējams noteikt.

Klīniskās pazīmes

Uveīta gadījumā zirgs aci tur pievērtu vai aizvērtu pavisam, tas saistīts ar sāpēm. Var novērot izdalījumus no acs, kā arī acs var būt zaļganas, dzeltenas krāsas un zīlīte var būt sašaurināta. Dažkārt acī var redzēt izteiktus asinsvadus un fibrīna izsvīdumus.

Uveīta sekas

Zirgu recidivējošs uveīts zināms arī kā mēness aklums. Tas raksturojās ar atkārtotām intraokulārām iekaisuma epizodēm, to atkārtošanās biežums var būt ar nedēļu vai gadu intervālu. Vairākkārtīgi atkārtojoties uveīta epizodēm, prognoze redzes saglabāšanai ir slikta. Lielākoties zirgiem recidivējošs uveīts kļūst bilaterāls un ar laiku redze tiek zaudēta. Tas saistīts ar to, ka ar katru reizi ir arvien lielāki acs bojājumi. Galvenais ir rūpīgs monitorings, lai pamanītu akūtu iekaisuma fāzi un lai laikus tiktu uzsākta ārstēšana.

Ārstēšana

Uveīta ārstēšanas principi balstās uz to vai ir iespējams noteikt pamatcēloni. Jebkurā gadījumā, gan nosakot, gan ja neizdodas noteikt pamatcēloni, tiek veikta acs simptomātiska ārstēšana, lai mazinātu sāpes un pēc iespējas samazinātu intraokulāros bojājumus. Sākotnēji nepieciešama agresīva ārstēšana, cenšoties ātri novērst iekaisumu. Kad akūta uveīta pazīmes sāk samazināties, tad zāļu lietošanas biežumu pakāpeniski var samazināt. Tomēr, pilnīga terapijas pārtraukšana nav ieteicama, kamēr visas klīniskās pazīmes nav izzudušas vismaz vienu mēnesi, jo bieži vien uveīta epizodes mēdz atkārtoties, kas izraisa papildus acs bojājumus.

Rakstu sagatavoja Diāna Dadzīte

ZIRGU GRIPA

28. nov. 2020

Zirgu gripa ir akūta, lipīga augšējo elpošanas ceļu slimība, ko ierosina Orthomyxoviridae dzimtas gripas vīrusa A tips. Ar zirgu gripu var slimot visu vecumu zirgi. Inficētie dzīvnieki vīrusu izdala ar izelpoto gaisu un klepojot. Inficēšanās notiek airogēni, ieelpojot vīrusu pilienu veidā. Inkubācijas periods ir no vienas līdz trīs dienām. Klīniskās pazīmes parādās pēkšņi un biežāk tās ir:

• Klepus
• Drudzis, līdz 41 o C
• Depresija
• Apetītes zudums, anoreksija
• Palielināti zemžokļa limfmezgli
• Izdalījumi no abām nāsīm
• Izdalījumi no acīm
Zirgu gripas uzliesmojumi notiek visā pasaulē, un tie visbiežāk skar zirgus, kuri nav vakcinēti vai ir vakcinēti, neievērojot regulatīvo iestāžu vai vakcīnu ražotāju noteiktos laika intervālus. Zirgu gripa var radīt ievērojamus zaudējumus zirgu nozarei, un infekcijas var izraisīt letālu iznākumu.

Vislabākā profilakse ir vakcinācija. Latvijā ir pieejama vakcīna pret zirgu gripu, kā arī kombinētā vakcīna pret zirgu gripu + tetanusu (stingumkrampjiem). Ja zirgs nepiedalās sacensībās, īpašnieks pats var pieņemt lēmumu par to – vakcinēt vai nē un ar kāda veida vakcīnu. Zirgus var vakcinēt no 6 mēnešu vecuma.

Vakcinācija pret stingumkrampjiem nav obligāta, bet ļoti ieteicama. Stingumkrampjus, jeb tetanusu ierosina baktērijas, kas atrodas augsnē un zirga organismā var iekļūt caur atvērtu brūci. Slimība ir dzīvībai bīstama un praktiski nav ārstējama.

Vakcināciju drīkst veikt tikai sertificēts veterinārārsts, pirms tam novērtējot zirga vispārējo veselības stāvokli.
Lai vakcinācija būtu “derīga” ir jāievēro vakcinācijas shēma:

• Ievadvakcinācija: 2 vakcinācijas ar 21 – 92 dienu intervālu.
• Revakcinācija: 5-7 mēnešu laikā pēc otrās ievadvakcinācijas.
• Katra nākamā revakcinācija seko ik pēc 12 mēnešiem, izņemot zirgus, kuri piedalās starptautiskās sacensībās – tiem atbilstoši FEI noteikumiem revakcinācija jāveic ik pēc 6 mēnešiem.

* Zirgi var sākt piedalīties sacensībās 7 dienas pēc otrās ievadvakcinācijas / revakcinācijas

** Piedaloties starptautiskās sacensībās, intervāls starp otro ievadvakcināciju un pirmo revakcināciju, kā arī starp 2 revakcinācijām nedrīkst pārsniegt 6 mēnešus +21 dienu.

Rakstu sagatavoja Dana Laizāne, Diāna Dadzīte